Deju apraksti

Pastāv dažādi šai dejai atbilstoši mūzikas žanri, ko nereti vienkāršojot arī sauc par Salsas mūziku, taču īstenībā zem šī apzīmējuma var slēpties ļoti atšķirīgi mūzikas veidi – tādi kā Mambo, Guaguanco, Son u.c., kuri ir atšķirīgi pēc skanējuma un izmantojamiem mūzikas instrumentiem. Kopīgais šiem mūzikas veidiem ir 8 sitienu ritms un tā veidošanā izmantojamie mūzikas instrumenti, piemēram, tādi sitamie instrumenti kā – klaves kociņi (clave), bungas (conga, timbales u.c.).

Mūsdienās Salsa ir iekarojusi lielu popularitāti Eiropā, ASV, Āzijā un citur sava sociālā aspekta un unikālās ap Salsu izveidojušās kultūras dēļ. Būtiska nozīme Salsas popularitātei ir ir arī tajā, ka uzsākot dejot, cilvēks izaug kā personība, attīstot dažādus intelekta veidus. Salsu var iemācīties ikviens dejot gribētājs jebkurā vecumā, jo savos pamatos tā nav sarežģīta. Šo deju veido saspēle starp kungu, kas vada dejā, un dāmu, kas seko. Deja ir pakārtota mūzikai - jo labāki ir dejotāji, jo labāk tie spēj just viens otru un atspoguļot savā dejā mūziku, kas skan. 

Pastāv dažādi salsas stili, kuri ir attīstījušies atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un kultūras. Vispopulārākie salsas stili ir Losandželosas (LA stils), Ņujorkas (NY stils), Kubas stils, Kali un Puertorikāņu stils. Nereti Salsas ballēs tiek dejotas arī tādas dejas kā Bachata, Cha-Cha, Reggaeton, Kizomba un citas, kas tikai bagātina ārkārtīgi pievilcīgo sociālo deju pasauli.

Deju skolā Baila Rico pasniedz Losanželosas un Ņujorkas stila salsu, tos raksturo partneres vadīšana pa līniju (cross-body lead style): 

• Losanželosas stila (LA style On1)  īpatnība ir tajā, ka dejotāji dejo „uz 1”, akcentējot pirmo sitienu mūzikā. Šo stilu raksturo kustību asums, dinamika, izteikta vadīšana un šoviskums. Kungs uzsāk deju, virzoties līdz ar pirmo sitienu mūzikā uz priekšu, dāma – uz atpakaļu. Latvijā šis stils ienāca kā viens no pirmajiem un vēsturiski ir viens no izplatītākajiem.

• Ņujorkas stila (NY style On2 / Modern Mambo)  īpatnība ir tajā, ka dejotāji dejo „uz 2”, akcentējot otro sitienu mūzikā, kas īpaši labi saskan ar tādiem mūzikas žanriem kā Mambo un Son. Ņujorkas Salsa on2 ir tiešā Palladium Mambo pēctece. Īpaša loma tās popularizēšanā un mācīšanā ir pasaulslavenam Puerto-Rico izcelsmes Ņujorkietim Eddie Torres ("The Mambo King"), kas ir sistematizejis un strukturējis šīs dejas mācību metodiku.

• Deja „uz divi” ir plūstoša ar smalku vadīšanas un sekošanas tehniku. Kungs uzsāk deju virzoties līdz ar otro sitienu mūzikā uz atpakaļu, dāma – uz priekšu. Lai gan Nujorkas On2 stils skaitās salsas augstskola, jo dejošana atbilstoši mūzikai prasa zināmu veiklību "noķert” otro sitienu mūzikā, prakse ir pierādījusi, ka to visvieglāk ir apgūt tieši no nulles, nevis pārmācoties no citiem deju stiliem. Apgūstot to no paša sākuma, veidojas padziļināta izpratne par Salsas mūziku un tās instrumentiem. Ņujorkas stils pēdējos gados Latvijā ir kļuvis arvien populārāks un izplatītāks, pateicoties Salsas gardēžiem :) 

Salsu var dejot dažādos klubos, kafejnīcās un citos saviesīgos pasākumos gan ar savu gan tikko iepazītu deju partneri. Rīgā katru dienu dažādās vietās notiek salsas vakari, uz kuriem var nākt dejot ikviens, kas apguvis kaut vai pamatsoli un dažus vienkāršākos šīs dejas elementus. Jāatceras, ka salsa mūsdienās ir kļuvusi par draudzību un sociālās saiknes attīstošu dažādu tautu kultūras sastāvdaļu – šīs dejas kultūrā nav pieņemts atteikt deju, ja uzlūdz, izņemot atsevišķus gadījumus. Lūgt uz šo dinamisko deju var gan kungi, gan dāmas

Bachata sevī ietver šādus stilus:

• Dominican Bachata – tradicionālā bachata jeb kā saka tradicionālais un pamatstils bachatai;

• Traditional bachata – bachata, kas attīstījusies ietekmējoties no afrikāņu kultūras dejām, tā vairāk tiek dejota Karību salās un ir zināma arī Eiropā;

• Modern Bachata – ietekmējusies no tango, paralēli bachatas pamatsoļiem tiek ietverti tango dejas elementi;

• Bachatango – šis stils sevī ietver ļoti daudz tango kustību un vairāk tiek dejoti soļi uz sāniem, slīdot, kā Tango dejā;

• Bachata- ballroom – liela ietekme no Latīņamerikas dejām, sporta dejām, maz zināms stils, ko dejo ļoti reti.

Kas ir Cha Cha Cha?

Cha Cha Cha (Ča-Ča-Ča) ir sociāla deja, kuru dejo pie tādas mūzikas kā Danzon, Guajira u.c., kas bija Mambo mūzikas priekšteči un attīstījās vienā laikā ar to - 40-50 gados. Mūzikā parasti ir labi saklausāms īpatnējais "šņak-šņak-šņak" skanējums, kuru bieži vien iegūst ar mūzikas instrumenti Guiro (tradicionāli - ar daudzām rieviņām izgrebts ķirbis).

Var būt arī citi šī vai līdzīga skanējuma aizvietošanas veidi, piemēram, ar sitamo instrumentu Cowbell (spāņu valodā - Campana), taču tie nemaina būtību - īpatnējo skanējumu. Dejojot, mūzikā pie "šņak-šņak-šņak" tiek izpildīti sinkopēti deju soļi (vairāki viena sitiena laikā), kurus arī sauc par "ča-ča-ča"

Kas ir Plastika?

Plastika ir dejas nodarbība, kuras galvenais mērķis ir attīstīt ķermeņa lokanību, kustību amplitūdu un koordināciju. Mūsdienās deju nodarbībās liels uzsvars tiek likts uz kustību apgūšanu un to variācijām, kas nebūt nav vienīgā dejotājam nepieciešamā prasme. Labu dejotāju raksturo vieglums, kustību amplitūda, grācija un stāja, tas viss tiek panākts intensīvu treniņu laikā. Tieši tādēļ plastikas nodarbības tiek balstītas uz locītavu lokanības attīstīšanu un visu muskuļu grupu izstiepšanu. Nodarbībās sāk visu pakāpeniski līdz sasniedz vēlamo rezultātu – vieglumu, grāciju, pārliecību. To panāk ar fizisko piepūli,  lokanību un mīlestību pret savu ķermeni un iekšējo es.